Kā kopā ar izglītojamajiem, ģimenēm un citiem kopienas partneriem attīstīt iekļaujošu skolas kultūru un politiku?

Saskaņā ar European Toolkit for Schools iekļaujošai skolas kultūrai un skolas politikai ir nepieciešama visas skolas pieeja.

“Visas skolas pieeja ietver izglītojamo, personāla un plašākas sabiedrības vajadzību apmierināšanu ne tikai mācību programmā, bet arī visā skolā un mācību vidē. Tas nozīmē kolektīvu un sadarbīgu rīcību skolas kopienā, lai uzlabotu skolēnu mācīšanos, uzvedību un labklājību, kā arī apstākļus, kas tos atbalsta. (UNESCO)

Šī pieeja redz skolas kā sadarbības mācību vidi. Visa skolas kopiena, tostarp vecāki un ģimenes, kopā ar ārējām ieinteresētajām pusēm uzņemas atbildību, lai palīdzētu visiem skolēniem attīstīties vislabākajā iespējamajā veidā. To darot, Īrijas The Whole School Approach tiek uzskatīts par veidu, kā attīstīt korporatīvo kultūru, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un redzējumu, radot starpprofesionālu pieeju skolēnu vajadzību atbalstīšanai un uzlabojot iesaistīšanos kolektīvajā un individuālajā refleksijā. Šīs iniciatīvas tiek izstrādātas un īstenotas sadarbībā ar citām izglītības nozarēm un sadarbības partneriem. Rādītāji par to, vai tiek veidota iekļaujoša skolas kultūra un politika, ir uzskaitīti A un B sadaļā. Ar politiku mēs saprotam nacionālās politikas stratēģijas, reģionālo politiku ar sadarbības partneriem un politiku skolā.

Iekļaujoša kultūra ir vieta un konteksts, kurā visi skolotāji, skolēni un citi darbinieki var atrast kopienu dažādības jēdzienā. Visā izglītības iestādē ir jābūt dažādības praksei. Skolai ir jārada iekļaujoša kultūra ar iekļaujošām vērtībām un normām un atvērts klimats, kurā tiek gaidīti visi skolēni (Emmers et al., 2017).

Iekļaušanas indeksā (2009) ir uzskaitīti šādi rādītāji iekļaujošas skolas kultūras izveidei:

1. Veidojot kopienu, kurā

• Visi laipni aicināti;
• Skolēni palīdz viens otram;
• Darbinieki strādā kopā;
• Darbinieki un skolēni izturas viens pret otru ar cieņu;
• Pastāv partnerība starp darbiniekiem un vecākiem/aprūpētājiem/aizbildņiem;
• Personāls un vadītāji labi sadarbojas, viņi izturas viens pret otru ar cieņu, etniskā piederība, sociālā izcelsme vai dzimums nav faktors;
• Skolā iesaistās vietējā sabiedrība;
• Vadība, skolotāji, atbalsta un citi darbinieki labi sadarbojas. Sapulcēs notiek aktīva iesaistīšanās un tiek aicināti visi komandas dalībnieki.

2. Iekļaujošu vērtību noteikšana, kur

• Visiem skolēniem tiek izvirzītas augstas un reālas cerības;
• Skolēniem, vecākiem/aprūpētājiem, darbiniekiem un vadītājiem ir kopīga ideja, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi un atšķirīgi viens no otra un viņiem ir tiesības uz izglītību viņu izvēlētajā skolā;
• Skolēni tiek novērtēti vienādi;
• Darbinieki un skolēni izturas viens pret otru vienādi;
• Personāla mērķis ir novērst šķēršļus mācībām un dalībai visos skolas aspektos;
• Skolas mērķis ir izskaust visa veida diskrimināciju.

“Iekļaušanas indekss: mācību un līdzdalības attīstība skolās” (2011) ir materiālu kopums, kas atbalsta visu skolas aspektu pašizvērtējumu, tostarp aktivitātes rotaļu laukumos, personāla telpās un klasēs, kā arī kopienās un skolas apkārtējā vidē. Tā mudina visus darbiniekus, vecākus/aprūpētājus un bērnus dot ieguldījumu iekļaujošas attīstības plānā un īstenot to praksē. Trīs dimensijas ir viens no projekta stūrakmeņiem. Lai īstenotu iekļaujošu izglītību, ir jābūt zināmai steidzamības sajūtai šādos līmeņos: prakse, kultūra un politika (sk. iekļaušanas indeksu Booth un Ainscow, 2011; Emmers et al., 2017).

Iekļaušanas indeksā (2011) ir uzskaitīti šādi rādītāji iekļaujošas skolas politikas izstrādei:

1. Attīstīt skolu visiem

• Darbinieku iecelšana amatā un paaugstināšana amatā ir godīga.
• Ikvienam jaunajam darbiniekam tiek palīdzēts skolā justies kā mājās.
• Skolas mērķis ir uzņemt visus skolēnus no apkārtnes.
• Skola nodrošina, ka skola un skolas vide ir funkcionāla visiem. Tiek veikta vides pielāgošana, lai skola būtu pieejama visiem darbiniekiem un skolēniem.
• Katrs jaunajam skolēnam palīdz skolā justies kā mājās.
• Skola organizē nodarbības tā, lai ikviens skolēns tiktu novērtēts. Tāpēc skolai jārada iekļaujoša kultūra ar iekļaujošām vērtībām un normām, un atvērts klimats, kurā ir laipni gaidīti visi skolēni.

2. Aktīva dažādības nodrošināšana

• Visi norādījumi un atbalsts ir saskaņoti.
• Profesionalizācijas dienas un personāla mācības palīdz viņiem reaģēt uz skolēnu dažādību. Skolai ir jāizvēlas ilgtspējīga, kvalitatīva politika, kurā tiek nodrošināti resursi un iegūtas zināšanas ilgtspējīgā un ilgtermiņa veidā.
• “Speciālo izglītības vajadzību” politika ir iekļaujoša politika.
• Pasākumi un vienošanās, lai izmantotu valdības vai reģiona dalību regulārā izglītībā.
• Skolēnu ar neirodaudzveidību politika ir saistīta ar izglītības programmas izstrādi un izglītības atbalsta politiku.
• Politika attiecībā uz skolēniem ar atšķirīgu dzimto valodu ir saistīta ar izglītības programmas izstrādi un iekšējā atbalsta politiku.
• Politika attiecībā uz skolēniem, kuri mācās ļoti viegli vai ļoti grūti, ir saistīta ar izglītības programmas izstrādi un izglītības atbalsta politiku.
• Šķēršļi skolas apmeklēšanai tiek samazināti vai likvidēti. Lai panāktu iekļaušanu, mums ir jāpielāgo mūsu izglītības vide katra skolēna vajadzībām dažādās skolēnu grupās.
• Iebiedēšana tiek aktīvi samazināta.

Lūdziet vairākus cilvēkus no savas skolas aizpildīt mūsu pašrefleksijas rīku. Tas ļauj noskaidrot, cik iekļaujoša ir jūsu skolas politika un kultūra.

• ​​​​​European Toolkit for Schools Promoting inclusive education and tackling early school leaving
• Booth, T., & Ainscow, M. (2011). Index for inclusion: Developing learning and participation in schools. United Kingdom: Centre for Studies on Inclusive Education (CSIE).
• Braunsteiner, M.L. (2016). Implementing the Index for Inclusion for Inclusive Schools: A New Paradigm.
• Emmers, E., Geerts, I., & Plessers, E. (2017). What does a successful diversity policy look like? Diversity as the most valuable tool to make learning potential flourish. EAPRIL Proceedings, 4, 193-203.