Lai varētu izraisīt un atbalstīt mācīšanos indivīdā vai mācību kopienā, kā trenerim, jums ir jāattīsta šādas septiņas prasmes (Clement, 2017). Ikviens jau apzināti vai neapzināti izmanto šīs prasmes. Jūs varat lasīt grāmatas par koučingu vai klausīties skaidrojumu, lai aktivizētu savas zināšanas par to, taču šīs prasmes nav tikai paņēmieni, kas jums jāpielieto. Jūs varat iemācīties tos apgūt, tikai izmēģinot lietas un lūdzot atsauksmes saviem kolēģiem, audzēkņiem un/vai citiem treneriem. Katru no septiņām prasmēm var izmantot dažādos sarunu un tikšanās posmos.
Jūsu kā trenera galvenā īpašība ir zinātkāre. Kad esat ziņkārīgs, jūs gandrīz automātiski sāksit pētīt, tāpēc tas ir visu pārējo kouča prasmju pamatā. Klausoties ar zinātkāri un atvērtību pieredzei un idejām, bet arī aktīvi meklējot iespējas augt iekļaušanai gan savas mācību kopienas sanāksmēs, gan sarunās ar izglītojamajiem, personāla sanāksmēs, konsultācijās ar vecākiem vai citiem partneriem, darba grupām ,... Jūs arī uzdodat jautājumus un regulāri apkopojat kolēģu teikto, līdz jums kopā ir skaidrs priekšstats par to, ko vēlaties mācīties, kā redzat dažādību un sadarbību kā iekļaujošas mācību vides funkciju, kurš vai kas var jums palīdzēt., kādas ir iespējas un ko jūs patiesībā plānojat darīt.
Kā trenerim jums bieži ir jānovērtē jebkuras konkrētas lietas, kas jums šķiet labas vai spēcīgas, piemēram, kāda ideja, priekšlikums, jautājums, pūles, entuziasms vai iniciatīva... Stiprināšana ir apzināta stipro pušu izcelšana un atbalstīšana. Novērtējot un dodot spēku, jūs veidojat pamatu uzticības pieaugumam un ikviena cilvēka kompetenču un talantu stiprināšanai. Kā treneris jūs kalpojat par paraugu ne tikai sniedzot, bet arī saņemot un patiešām pieņemot šāda veida atsauksmes.
Kā trenerim jums ir arī jāsniedz kritiska atgriezeniskā saite: jāpasaka tas, ko jūs neredzat, kam nepiekrītat, kas, jūsuprāt, nav pareizi vai efektīvi vai ko jūs vēlētos redzēt koriģētu. Jūs iemācāties konfrontēt tā, lai saglabātu attiecības neskartas. Tādā veidā jūs neapdraudat sadarbību, bet gan stiprināt to. Sniedzot kritisku atgriezenisko saiti nelielā un konkrētā veidā un uzņemot to pašam, jums vairs nav jāaturas no kritikas vai tā jākrāj.
Ceturtā prasme, kas jums nepieciešama kā trenerim, ir mudināt citus pārkāpt savas robežas, vienlaikus piedāvājot viņiem visu nepieciešamo atbalstu. Piemēram, jūs uztverat ļoti plašu skatījumu uz daudzveidību, konsekventi uzstādāt augstus standartus katram skolēnam, mudināt pilnībā iesaistīties visus audzēkņus, vecākus un citus partnerus un mudināt uz vērienīgām darbībām iekļaušanas virzienā. To darot, jūs atbalstāt citus, lai viņi vairotu savu pašapziņu un vēlmi uzņemties un paplašināt savus pienākumus.
Piektā prasme ir paplašināt citu skatījumu un palīdzēt viņiem izveidot iekļaujošu redzējumu. To var izdarīt, piemēram, pieskaroties entuziasmam par iekļaušanu, izpētot jebkādus zināšanu avotus un/vai veiksmes stāstus, sniedzot iedvesmojošus padomus par to, kā maksimāli izmantot dažādību savā klasē vai komandā, iesaistot audzēkņu un vecāku viedokli, mudinot cilvēkus aplūkot situācijas no dažādām perspektīvām vai aplūkot radošas vai novatoriskas pieejas.
Sestā prasme skar mākslu atstāt lietas tādas, kādas tās ir, lai tās mainītos pašas no sevis. Situācijas ar lielu dažādību un sadarbību bieži izraisa neveiklas vai sarežģītas sajūtas. Piemēram, jūs kļūstat dusmīgs, ja skolēns vai vecāks jūs nesaprot. Jūs jūtaties nobijies, kad nevarat kontrolēt sarežģītu uzvedību. Jūs jūtat pretestību, kad šķiet, ka kāds jums piespiež tuvoties. Jums ir atšķirīgs viedoklis par novērtējumu. Vai arī jūs nonākat konfliktā ar vecāku, kolēģi, atbalsta skolotāju, terapeitu, sociālo darbinieku, psihologu,... kad viņi atšķirīgi vērtē iekļaušanas iespējamību vai izmitināšanas saprātīgumu. Neatkarīgi no sajūtas – prieks, nemiers, skumjas, dusmas… – galvenais ir ļaut tai būt. Par to interesējoties, jūs piešķirat tai nepieciešamo vietu, pat ja tas nav acīmredzams. Kā treneris jūs atbalstāt citus izjust un izteikt šīs jūtas. Jūs arī dodat vietu jebkādām domstarpībām, pretestībai vai konfliktiem, kas var rasties mācīšanās laikā.
Mēs zinām, ka visi izglītojamie mācās daudz labāk, kad viņi ir atslābināti, tāpēc kā treneris jūs cenšaties savās sarunās ienest vieglumu. Jūs mēģināt radīt atmosfēru, kas aicina mācīties un kas atzinīgi vērtē kļūdas kā iespēju atklāt, kas darbojas un kas ne. Kā treneris jūs apzināti uzņematies vadību šajā jomā, piemēram, skatoties uz lietām optimistiski, elpojot atviegloti un ienesot savās sanāksmēs humoru un baudu.
Kā jūs jau pielietojat šīs septiņas prasmes savā profesionālajā mācību kopienā un/vai starpprofesionālajā sadarbībā ar izglītojamajiem, vecākiem un citiem komandas partneriem?
Kā jūs vēlētos tālāk attīstīt šīs septiņas prasmes, lai veicinātu tādu iekļaujošu mācību vidi, kas
(Ja vēl neesat nevienu trenējis, varat noskatīties videoklipu "pūce un lapsa" un redzēt, kā pūce izmanto šīs septiņas prasmes, lai trenētu lapsu).