Politika par skolotāju mācīšanos iekļaušanas jomā

Skolotāja kvalifikācija – prasības. Ir divas programmu grupas, kuru rezultātā tiek iegūta augstākā pedagoģiskā izglītība un skolotāja kvalifikācija: akadēmiskā (pedagoģija, kam seko profesionālās augstākās izglītības studijas) un profesionālā (pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas).

Skolotāju snieguma profils sākotnējās apmācības beigās. Profilu veido četras daļas: pedagoģija un psiholoģija, noteiktu mācību priekšmetu saturs un mācību metodika, pedagoģiskā prakse un kvalifikācijas darba izstrāde, kā arī vispārējie izglītības kursi.

Zināšanas, attieksme un prasmes. Nav pedagoģijas zinātņu standarta mācību programmas. Tomēr visiem pedagoģijas studentiem ir jāapgūst zināšanas psiholoģijā, speciālajā pedagoģijā un medicīnā, lai integrētu izglītojamos ar īpašām vajadzībām vispārizglītojošajās skolās.

Profesionālā pilnveide. Profesionālā pilnveide skolotājiem ir obligāta visos izglītības līmeņos. Nav noteikumu, tomēr profesionālās kvalifikācijas celšanas (PKC) prasības ir vērstas uz iekļaujošas izglītības saturu. Mācību programma ietver pedagogu vispārējo prasmju attīstību.

Stratēģijas, lai palielinātu skolu spējas atbalstīt profesionālo pilnveidi. Pašvaldības atbalsta skolu kolektīvu, lai nodrošinātu izglītības iespējas visiem bērniem. Tiek atbalstīta skolu kolektīva iesaiste ilgtermiņa un īstermiņa projektos, mācībspēku tālākizglītības organizēšana un mācību metodikas darbs.

Stimuls visiem skolotājiem iesaistīties profesionālās mācīšanās pasākumos. Skolotājiem ir divu veidu apmācība: skolotāji var veidot mācību moduļus no dažādām programmām vai arī mācīt citu priekšmetu vai strādāt citā izglītības līmenī. Tas dod viņiem tiesības mācīt bez augstākās pedagoģiskās izglītības.

Informācijas avoti

• Prasības attiecībā uz PKC
• Likums Par pašvaldībām, 2. nodaļa, 17. pants, 1995–2013: likumi.lv/doc.php?id=57255

Skolotāja kvalifikācija – prasības. Augstskolas piedāvā skolotāju izglītības programmas bakalaura līmenī agrīnās pirmsskolas, pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītības jomā.

Skolotāju snieguma profils sākotnējās apmācības beigās. Būtu jāsasniedz divi kompetences virzienu: profesionālais profils un pamatprasmes. Šie virzieni ietver spēcīgas mācīšanās vides izveidi, daudzveidības pārvarēšanu, saziņu un aprūpes paplašināšanas iniciatīvu īstenošanu.

Zināšanas, attieksme un prasmes. Iekļaujošas izglītības tēmu joma. Īpašu kompetenču joma, piemēram, spēt strādāt ar izglītojamajiem, kam ir ar uzvedību un mācīšanos saistītas problēmas, strādāt ar apdāvinātajiem un ņemt vērā daudzveidību.

Profesionālā pilnveide. Skolas un skolotāji ir atbildīgi par savu profesionālo pilnveidi atbilstoši savām vajadzībām. Stažēšanās programmu prioritāros jautājumus nosaka valdība, kas tās finansē.

Stratēģijas, lai palielinātu skolu iespējas atbalstīt profesionālo pilnveidi. Katra skola izstrādā ikgadēju profesionālās pilnveides plānu. Stratēģijas: regulārs profesionālais dialogs un reflektēšana par mācīšanos un mācīšanu, iekšējās un ārējās pieredzes apmaiņas veicināšana, profesionālās pilnveides iniciatīvu veicināšana, skolu pārbaude, mentorings un konsultēšana, kā arī kvalitātes nodrošināšanas cikliskums.

Valdības iniciatīvas profesionālajai pilnveidei. Ir izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir uzlabot skolotāju apmācību trīs jomās: profesionālās zināšanas un didaktika, elastīgas apmācību programmas un daudzveidība. Ir arī bezmaksas semināri par vairākām tēmām. Tāpat valdība subsidē bezmaksas žurnālu ar materiāliem, ko bieži izmanto profesionālās pilnveides programmās.

Stimuls visiem skolotājiem iesaistīties profesionālās mācīšanās pasākumos. Daži bakalaura programmu diplomi kopā ar studiju praksi nozīmē, ka skolas personāls var saņemt piemaksu. Visas skolas saņem budžetu, lai samaksātu par skolotāju apmācību. Katrai skolai mācību gada laikā ir vairākas dienas, kas jāvelta apmācībai.

Informācijas avoti

• Politikas dokuments par izglītību 2019–2024
• Izglītības kvalitātes atsauces ietvardokuments
• “Izmēģinājumprojekti skolotāju apmācības stiprināšanai” (2021. gada septembris līdz 2023. gada augusts)

Skolotāja kvalifikācija – prasības. Visiem skolotājiem, lai strādātu savā profesijā, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā valsts, privātās vai kooperatīvās iestādēs, ir jābūt maģistra grādam.

Skolotāju snieguma profils sākotnējās apmācības beigās. Tajā ir divi komponenti: profesionālā darbība un ētika (izglītojamo autonomijas un pilnīgas iekļaušanas sekmēšana) un mācīšanas un mācīšanās attīstība (jēgpilna mācīšanās attiecībā uz mācību programmas mērķiem, pamatkompetenču attīstīšana).

Zināšanas, attieksme un prasmes. Vispārēja pieeja un sākumpieeja ar iekļaušanu saistītiem jautājumiem, izpratne un atbalsts visiem izglītojamajiem un ģimenēm. Šie temati ir obligāti lielā daļā iekļaušanas aspektu.

Profesionālā pilnveide. Skolotāji tiek mudināti regulāri mācīties. Profesionālās pilnveides prioritātes: skolas panākumu veicināšana, pamatizglītības un vidējās izglītības mācību programmas, pamatprincipu koncepcija, operativitāte un mācīšanās novērtēšana.

Stratēģijas, lai palielinātu skolu spējas atbalstīt profesionālo pilnveidi. Nav konkrēta mehānisma, kā iesaistīt skolotājus profesionālajā pilnveidē. Ir uzraudzības mehānismi, lai novērtētu skolu iekļaušanaspraksi: skolu pašnovērtējums (lai uzlabotu efektivitāti, iedarbību un atbildību) un skolu ārējais novērtējums (lai sekmētu spēju attīstīšanu, pašnovērtēšanu un sabiedrības līdzdalību un lai novērtētu iekļaujošu praksi).

Valdības iniciatīvas profesionālajai pilnveidei. Ir notikušas vairākas apmācību sesijas iekļaujošas izglītības skolu vadības komandām un tiešsaistes kursi par iekļaujošu izglītību.

Stimuls visiem skolotājiem iesaistīties profesionālās mācīšanās pasākumos. Stažēšanos var īstenot augstākās izglītības iestādes, skolu apvienības mācību centros, zinātnisko un profesionālo asociāciju mācību centri, kā arī centrālie un vietējie pārvaldes centri. Tie ir akreditēti un ļauj skolotājiem attīstīt karjeru.

Informācijas avoti

• Dekrētlikums Nr. 79/2014
• Dekrētlikums Nr. 240/2001
• Dekrētlikums Nr. 22/2014
• Ziņojums Nr. 778/2019
• Dekrētlikums Nr. 55/2018 (6. jūlijs)
• Dekrētlikums Nr. 54/2018
• 20. decembra Likums Nr. 31/2002
• Eiropas Aģentūra, Valsts politikas pārskats un analīze, Portugāle, 29. lpp.

Skolotāja kvalifikācija – prasības. Skolotājiem jāmācās četrus gadus. Pamatskolas skolotāji kvalificējas augstākās izglītības iestādēs; vidusskolas skolotājiem ir divi kvalifikācijas veidi (zemākā vidējās izglītības un pilna kvalifikācija).

Skolotāju snieguma profils sākotnējās apmācības beigās. Saskaņošana ar kompetences standartiem kā Izglītības profesiju likumā – pamatzināšanas un prasmes, kas saistītas ar četrām skolotāju lomām: starppersonisko, pedagoģisko, organizatorisko un eksperta lomu mācību priekšmetā un mācīšanas metodēs.

Zināšanas, attieksme un prasmes. Tās veido ievads, lai mācītu izglītojamos ar īpašām vajadzībām, un fakultatīvs kurss par speciālās izglītības vajadzībām. To mērķis efektīvāks atbalsts studentiem ar papildu atbalsta vajadzībām vispārizglītojošajās skolās un labāks tādu mācīšanās veidu izmantojums, kuru pamatā ir pētniecība.

Profesionālā pilnveide. Skolu padomēm ir jānodarbina kompetents personāls un jānodrošina to kompetenču pilnveide. Skolotāju profesionālo pilnveidi atbalsta valsts programma, kuras mērķis ir sagatavot visus skolotājus tā, lai viņi pielāgotu mācību stundas skolēnu vajadzībām.

Stratēģijas, lai palielinātu skolu spējas atbalstīt profesionālo pilnveidi. Skolas var brīvi izlemt, kā sasniegt mērķus. Nav standarta mācību programmas visām skolām. Augstākās izglītības institūti ir izstrādājuši prasību kopumu mācību programmu izstrādei. Pamatskolas un vidusskolas tiek pārbaudītas, lai novērtētu, kā tās pielāgo mācīšanu izglītojamo individuālajām vajadzībām vispārizglītojošajās un speciālajās skolās. Skolas lemj par nepieciešamo profesionālo pilnveidi.

Valdības iniciatīvas profesionālajai pilnveidei. Valdība var nodrošināt papildu finanses profesionālās pilnveides turpināšanai un ieteikt ņemt vērā pašreizējo politiku iekļaujošas izglītības jomā.

Stimuls visiem skolotājiem iesaistīties profesionālās mācīšanās pasākumos. Katra skola saņem naudas summu par katru nodarbinātu skolotāju; katra skola lemj, kā naudu tērēt. Augstākās izglītības institūti un privātie uzņēmumi piedāvā vairākas apmācības iespējas. Arī vairākas skolas kopā var izstrādāt mācību programmas.

Informācijas avoti

• Izglītības profesiju likums

Skolotāja kvalifikācija – prasības. Kvalificētā skolotāja akadēmiskā kvalifikācija un profesionālā akreditācija, kā arī darba iesākuma perioda nokārtošana. Ir vairāki skolotāju sākotnējās apmācības veidi, kam jāatbilst skolotāju standartiem (mācīšana un personīgā un profesionālā darbība).

Skolotāju snieguma profils sākotnējās apmācības beigās. Atbilstoši skolotāju standartiem skolotājam ir: jānosaka augstas prasības, jāveicina studentu progress un rezultāti, jādemonstrē zināšanas par mācību priekšmetu un mācību programmu, jāplāno un jāpasniedz mācību struktūras nodarbības, jāadaptē mācīšana, precīzi un produktīvi jāizmanto novērtēšana un efektīvi jāpārvalda uzvedība.

Zināšanas, attieksme un prasmes. Nav noteiktas mācību programmas. Tomēr jābūt tā, ka sākotnējā skolotāju apmācība ļauj praktikantiem parādīt, ka viņi atbilst skolotāju standartiem. Tika ieteikts izstrādāt pamatsaturu, tostarp saturu par speciālās izglītības vajadzībām un invaliditāti.

Profesionālā pilnveide. Profesionālās pilnveides vajadzības nosaka katrs skolotājs, ņemot vērā snieguma vadību un skolas attīstības plānu.

Stratēģijas, lai palielinātu skolu spējas atbalstīt profesionālo pilnveidi. Skolotāju darbā pieņemšanas un noturēšanas stratēģijai ir vairākas prioritātes: palīdzēt vadītājiem izveidot atbalstošas skolas struktūras, atbalstīt skolotājus agrīnajos karjeras posmos un nodrošināt, ka mācīšana vienmēr ir piesaistoša un aizraujoša.

Valdības iniciatīvas profesionālajai pilnveidei. Ir materiāli, kas publicēti valdības tiešsaistes portālā. Šie materiāli ir saistīti ar autiskā spektra traucējumiem, disleksiju/specifiskām mācīšanās grūtībām, runas valodu un saziņas grūtībām, uzvedības, emocionālajām un sociālajām grūtībām un mērenām mācīšanās grūtībām.

Stimuls visiem skolotājiem iesaistīties profesionālās mācīšanās pasākumos. Skolotājiem, kas strādā kā speciālo izglītības vajadzību koordinatori, ir noteiktas obligātas kvalifikācijas. Skolotāji var veikt maģistra līmeņa akadēmisku pētījumu, koncentrējoties uz iekļaujošu praksi. Valdība var segt maksu, ja tiek iegūts maģistra grāds.

Informācijas avoti

• Skolotāju standarti
• Kārtera ziņojums par skolotāju sākotnējo apmācību
• Skolotāja darbā pieņemšanas un noturēšanas stratēģija
• 2021. gada Agrīnās karjeras ietvardokuments