Pētījuma un politikas ieteikumi - skats nākotnē

Esošās profesionālās pilnveides programmas tika rūpīgi pārbaudītas atbilstoši rezultātiem, kas iegūti pētījumā par speciālistu vajadzībām skolās. Šīs vajadzības tika analizētas un veido pamatu šiem pētījumiem un politikas ieteikumiem, lai veicinātu efektīvu profesionālo pilnveidi iekļaušanas jomā.

Ieteikumu pamatā ir trīs analīzes līmeņi:

1. literatūras pārskats par paraugpraksi apvienojumā ar sistemātisku kopsavilkumu par profesionālās pilnveides pētījumiem, koncentrējoties uz iekļaujošu pedagoģiju un sadarbības praksi;
2. valsts vietējās politikas analīze, kā arī partnervalstu iestāžu profesionālās pilnveides materiāli;
3. aptauja, kas vērsta uz profesionālās mācīšanās vajadzībām, lai nodrošinātu iekļaušanu skolās.

Stiprināt profesionālās mācīšanās iespējas, lai panāktu plašāku iekļaujošas izglītības koncepciju, kas attiecas uz visiem daudzveidības aspektiem (ārpus speciālās izglītības pieejas)

• Iekļaujoša izglītība tiek uztverta kā augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanu, reaģējot uz visu izglītojamo vajadzībām. Plaša iekļaujošas izglītības koncepcija, kas attiecas uz visiem daudzveidības aspektiem, ir iekļauta dažādu valstu literatūrā un politikā visā ES. Tāpēc iekļaujošai izglītībai ir jālūkojas tālāk par speciālās izglītības vajadzību pieeju.
• Ir jāstiprina profesionālās mācīšanās iespējas, lai panāktu plašāku iekļaujošas izglītības koncepciju, kas attiecas uz visiem daudzveidības aspektiem, proti, izbeidzot kategorisku pieeju, lai ieviestu atbalstu.
• Lai paplašinātu šo iekļaujošas izglītības koncepciju ne tikai skolu politikā, bet arī visu līmeņu (pirms darba, pēc absolvēšanas un esot darba attiecībās) profesionālās pilnveides politikā, ir jāreaģē uz pieaugošo 21. gadsimta daudzveidību mācību klasēs.
• Dažādu Eiropas valstu piemēri dažādos vietējos kontekstos varētu būt iedvesmojoši, lai ar tiem dalītos citās valstīs. Profesionālās pilnveides programmu un mācību materiālu apmaiņa ES kopienās ar uzsvaru uz skolotāju iekļaušanas kompetencēm var būtiski ietekmēt izglītojamos.

Stiprināt politikas stratēģiju, kas atbalsta skolotāju mācīšanos iekļaušanas jomā, tostarp pirms darba uzsākšanas un nodarbinātības laikā.

• Pirms darba sākšanas un skolotāju sākotnējā izglītībā nav noteiktas mācību programmas vai noteikumu, lai iekļaujošas izglītības saturu ietvertu kursos vai mācību posmos. Pieeja iekļaušanai un daudzveidībai, izmantojot skolotāju kvalifikāciju, studiju kursos un augstākās izglītības iestādēs dažādās ES valstīs un ārpus tām ir ļoti atšķirīga.
• Izglītības speciālistu iekļaujošo kompetenču attīstība lielā mērā ir atkarīga no viņu profesionālās kvalifikācijas celšanas (PKC).
• Ir jāuzlabo valdības un iestāžu apņemšanās stiprināt un atbalstīt iekļaujošas vērtības un iekļaujošas pedagoģijas jomas visos skolotāju izglītības un profesionālās pilnveides posmos.

Stiprināt skolu ikgadējo profesionālās apmācības plānošanu, kas saskaņota ar skolu vajadzībām, ņemot vērā daudzveidību un iekļaušanu.

• Profesionālās kvalifikācijas celšana ir pašvirzīts process, kura darbības nosaka katrs izglītības speciālists, un tās ir jāiekļauj skolas kopienā un skolas vajadzībās.
• Kā daļa no skolas personāla attīstības sistēmas būtu jāuzlabo iedvesmas treniņi un paraugprakses apmaiņa.

Reflektēt par skolas panākumu nozīmi un to, kā plānot panākumu sasniegšanu.

• Rekonstruēt savas skolas tēlu atbilstoši iekļaujošām vērtībām.

Atbalstīt profesionālās kvalifikācijas celšanu, kas vērsta uz starpprofesionālo sadarbību iekļaušanas jomā.

• Lai sniegtu atbalstu visu izglītojamo mācīšanai, bieži vien ir jāiesaista dažādi speciālisti (skolotāji, skolotāju palīgi, speciālās izglītības un citi atbalsta speciālisti).
• Starpprofesionālā sadarbība (ar skolotājiem, citiem izglītības speciālistiem, pētniekiem…) līdz ar to ir galvenais elements, kas nosaka PKC iekļaušanas jomā. Starpprofesionālā sadarbība ir veids, kādā skolotāji praksē stiprina autonomiju un autoritāti.
• Sadarbības prakse kā iedvesmas treniņi, mentorings un stundu izpēte ir veiksmīgas pieejas, lai sekmētu pārdomātu lēmumu pieņemšanu un problēmu risināšanu, īpaši reaģējot uz indivīdu vajadzībām un kontekstu un balstoties uz jau esošajām mācīšanās speciālistu prasmēm un pieredzi.
• Šī sadarbības prakse ir jāstiprina kā kolektīvs un kopīgs pasākums, kopīgi ņemot vērā rezultātus, nevis centienus konkrētos priekšmetos vai nozarēs.

Atzīt karjeras valorizāciju, profesionālās mācīšanās sadarbības un kolektīvos formātus, kas iekļauti attiecīgajā sociālajā kontekstā.

• Radīt neformālu vietu un laiku, lai savestu kopā skolotājus un citus profesionāļus.
• Iekļaut sadarbības partnerību kvalitāti kā skolu pašrefleksijas un novērtēšanas prakses mērķi.
• Iekļaut sadarbības mērķa darbības kā daļu no skolu prakses novērtējuma (piemēram, profesionālo dilemmu apzināšana, kopīgu mērķu definēšana, kopīgas darbības…).
• Uzraudzīt faktorus, kas ietekmē sadarbību, proti, izveidot un ieviest drošus prakses apmaiņas forumus.
• Mācību procesā iekļaut VISUS darbiniekus.
• Veicināt metakognitīvās prasmes, īstenojot mācīšanos sadarbojoties, tostarp ar vecākiem un izglītojamajiem (piemēram, reflektēt par savām kognitīvajām darbībām problēmu risināšanas laikā, izprotot mērķus un problēmas; atsaukt atmiņā un organizēt iepriekšējās zināšanas; domāt par problēmas risināšanas stratēģijām).

Turpināt koncentrēties uz vērtībām un kompetences jomām “Izglītojamo daudzveidības novērtēšana” un “Visu izglītojamo atbalstīšana” izglītības profesionāļu pilnveides programmās.

• “Izglītojamo daudzveidības novērtēšana” un “Visu izglītojamo atbalstīšana” ir kompetences jomas, ko skolotāji visvairāk novērtē, analizējot savas vajadzības un pašreizējo PKC.
• Esošās PKC jomā “Izglītojamo daudzveidības novērtēšana” uzmanība tiek veltīta tādām tematiskām jomām kā iekļaušana, daudzveidība, politika, tiesību akti un sociālais taisnīgums.
• Saturs, kas balstās uz īpašiem daudzveidības aspektiem, piemēram, sociālo un kultūras apziņu, invaliditātes perspektīvām un dzimumu pieeju, ir daļa arī no esošās PKC, un tas atšķiras atkarībā no vietējās un valsts politikas.
• Profesionāļu vajadzību analīze apstiprina, ka “Izglītojamo daudzveidības novērtēšana” ir svarīga, proti, ir jābūt gataviem “atbalstīt izglītojamos, lai saprastu/apzinātos savu sociālo identitāti”, “novērst un apkarot atstumtības un diskriminācijas uzvedību” un “īstenot vienlīdzīgas iespējas skolā”.
• Attiecībā uz “Visu izglītojamo atbalstīšanu” dažas no tematiskajām jomām, kas visvairāk uzsvērtas esošajā PKC, ir: mācību programmu un norādījumu izstrāde, diferenciācija (piemēram, diferencēta stundu plānošana, mācīšanās un mācīšanas principi) un vide, kas nodrošina iespējas (piemēram, atbalsta sistēmas, universālas mācību pieejas vadlīnijas).
• Profesionāļu vajadzību analīze apstiprina, ka “Visu izglītojamo atbalstīšana” ir svarīga, proti, jābūt gataviem “pielāgot aktivitātes, lai uzlabotu skolēnu motivāciju piedalīties”, “veidot pozitīvas attiecības ar izglītojamajiem”, “izprast izglītojamo uzvedību dažādos kontekstos” un “efektīvi vadīt sarežģītu uzvedību klasē”.
• Uzsvars uz “Izglītojamo daudzveidības novērtēšanu” var tikt uzskatīts par pretsvara reakciju uz medicīnas modeļa vēsturisko ietekmi izglītības kontekstā.
• Sabiedrība attālinās no medicīnas modeļa, kur izglītojamam ir problēma, un virzās uz sociālo modeli, kur mēs kā izglītojamo kopiena saskaramies ar izaicinājumu — mums visiem ir tiesības augt un būt vērtīgiem klases un sociālās sistēmas dalībniekiem. Līdz ar to cilvēktiesību pieejai jābūt skolotāju kompetenču, izglītības profesionāļu izglītības, profesionālās pilnveides un mijiedarbības ar izglītojamajiem centrālajam punktam.

Veicināt kritisku skolotāju reflektēšanu par personīgo biogrāfiju un pieredzi. (Kāda ir viņu vēsture? Kāda ir viņu personiskā pieredze ar daudzveidību, iekļaušanu un atstumtību mācīšanās un mācīšanas procesā?)

• Pašreflektēšana par izglītības profesionāļu uzskatiem un attieksmi pret daudzveidību un iekļaušanu ir apmācību stratēģija, kas iekļauta dažās profesionālās pilnveides programmās (PPP). Izglītības speciālistu viedoklim vai mācīšanās tēlam ir būtiska nozīme, lai speciālists būtu atvērts pret iekļaušanu un diferenciācijas metodēm.
• Ir jāpaplašina PPP fokuss, lai izpētītu savu identitāti un apzinātos savu personīgo redzējumu. Skolotāju iepriekšējā pieredze un zināšanas ir būtiska panākumu stratēģija.
• Ir jāatpazīst savi aizspriedumi, jāapzinās savas domas un diskriminācijas attieksme.

Izmantot plašu, krustenisku daudzveidības pieeju profesionālās pilnveides pētniecībā, veicinot izpratni, ka iekļaušana ir plašāka nekā tikai speciālās izglītības vajadzības vai kultūras/etniskā piederība.

• Daudzos pētījumos, kuros aprakstīta PPP ietekme uz iekļaušanu, uzmanība pievērsta skolotāju gatavībai reaģēt uz īpašām izglītības vai papildu atbalsta vajadzībām, kas saistītas ar nepiekļūstamu vidi.
• Plašāka pieeja pauž realitāte, kurā krustojas daudzi daudzveidības aspekti, tostarp daudzveidīga kultūras un valodu izcelsme, nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija, ar dzimumu vai LGBTIK saistīti jautājumi, augsts vai zemāks kognitīvās darbības līmenis, invaliditāte, kā arī daudzveidība kopumā. Šī pieeja ir jāpastiprina un jāpaplašina pētniecības literatūrā.

Attīstīt iedvesmas un profesionālās mācīšanās aktivitātes, koncentrējoties uz jomu “Sadarbība ar citiem” un “Personīgā profesionālā pilnveide” visos profesionālās pilnveides posmos.

• Veicināt vēlmi strādāt ar citiem un personīgās profesionālās pilnveides motivāciju ir izaicinājums, lai izstrādātu PPP iekļaušanas jomā.
• Dažas pieejas jomā “Sadarbība ar citiem” jau ir iekļautas esošo PPP saturā, bet tās ir jāstiprina, piemēram, sadarbība ar ģimenēm, iedvesmas treniņi, sadarbība komandā un savstarpējā atkarība.
• Dažās PPP ir atzītas arī tematiskās jomas, kas atspoguļo “Personisko profesionālo pilnveidi”, bet tās būtu plašāk jāiekļauj profesionālās pilnveides programmās, piemēram, reflektīvā prakse, pētniecības kopienu attīstība un izglītības informācijas uzziņas prakses īstenošana.
• Būtu jāstiprina starpprofesionālā sadarbība gan programmās pirms darba sākšanas, gan nodarbinātības laikā, izmantojot tādas didaktiskās metodes kā iedvesmas treniņus un kolektīvo mācīšanos profesionālā mācību kopienā PMK) vai prakses kopienā (PK). Tā tiek sekmētas izglītības profesionāļu sadarbības kompetences un mācīšanās uzņemties starpnieka lomu pašiem savā profesionālajā pilnveidē.
• Rīku izmantošana, šķiet, ir noderīga, lai sastatītu profesionālo mācīšanos, piemēram, reģistrācijas diagrammas palīdz veikt pētījumus nodarbībās, videoklipi ir spēcīgs resurss diskusijām, lai īstenotu iedvesmas treniņu pēc nodarbībām utt.

Stiprināt reflektēšanu kā galveno profesionālās pilnveides metodi un stratēģiju.

• Mācību plānu sagatavošana, izmantojot reflektēšanas žurnālu, portfeļa un rīcības plāna izstrāde, veicot pašnovērtējumu, kā arī izglītības uzziņu pieprasīšana ir reflektēšanas uzziņu prakses piemēri, kas iekļauti dažās PPP. To īstenošana ir jāstiprina, lai attīstītu iekļaujošu pedagoģiju starpprofesionālas sadarbības kontekstā.

Stiprināt komandu darbu kā galveno profesionālās pilnveides metodi un stratēģiju.

• Profesionālās pilnveides pasākumi var veicināt kolektīvu mācīšanos sanāksmēs, iekļaujot regulāras dalībnieku pārbaudes, lai pārdomātu, plānotu, īstenotu un uzraudzītu savu progresu attiecībā uz personīgajiem mērķiem.
• Arī sadarbības mācīšanās metodes, kopīgas problēmu risināšanas iespējas, darbs nelielās grupās, līdzcilvēku palīdzība mācībās, mācīšana kopīgi un iedvesmas treniņi ir jāpaplašina.
• Veicināt sadarbību profesionālās attīstības jomā – strādāt ar citiem, tā gādājot par savu profesionālo pilnveidi.
• Veicināt kolektīvo efektivitāti – ticiet, ka kopā kolēģi pilnīgi noteikti var mainīt studentus, kurus viņi māca.

Iekļaut iedvesmas treniņus un profesionālās mācīšanās kopienas kā efektīvas profesionālās pilnveides pamatpraksi, kurā kopīga mācīšanās ir gan mērķis, gan mācīšanas stratēģija.

• Iedvesmas treniņa prasmes un prakses standarti, modeļi, kuros tiek izmantots universāla pieeja, lai mācītos iedvesmas treniņos, kā arī kopīga mācīšana un mācīšana komandā ir satura piemēri, kas atrodami dažās PPP iekļaušanas jomā. Tie ir jāstiprina un jāpaplašina profesionālās pilnveides mērķos.
• Stiprināt un paplašināt PIK izveides stratēģijas, lai veicinātu novērošanu un atgriezeniskās saites sniegšanu.
• Tikšanās ar nozīmīgiem komandas draugiem, PMK veidošana, aktivitātes, kas attīsta novērošanas un atgriezeniskās saites sniegšanas prasmes, un dažādu veicinošu pāru komandu izveide ir dažās PPP izmantoto stratēģiju piemēri, kuru uzmanības centrā ir iekļaušanas kompetences. Tās ir jāstiprina un jāpaplašina.

Ņemt vērā izglītības sistēmas, kurās darbojas skolotāji un citi profesionāļi, sagatavojot realizējamu un piemērojamu profesionālo pilnveidi, kas atbilst skolotāju un ieinteresēto personu reālajām mācību vajadzībām.

• Dažām mūsu valstu izglītības sistēmām joprojām ir raksturīga atstumtības un skolas atstāšanas prakse.
• Reālā konteksta un reālās dzīves profesionālo problēmu izmantošana profesionālajā tālākizglītībā sekmē jaunu prasmju pielietošanu un uzturēšanu, veicinot ilgstošas pedagoģiskās pārmaiņas un mācīšanos iekļaušanas jomā.

Nodrošināt, ka VISIEM skolotājiem, kas pārstāv dažādus mācību priekšmetus, ir iespēja runāt ar izglītojamajiem par sociālo taisnīgumu un bērnu tiesībām uz vērtīgu un labu dzīvi.

• Veicināt skolotāju kompetenci plaši izmantot cilvēktiesību pieeju.

Veicināt prasmes, kas nepieciešamas, lai izglītības prakses pamatā būtu VISU izglītojamo un ģimeņu viedoklis kā galvenais efektīvas starpprofesionālās sadarbības elements.

• Konstatēts, ka esošajās PPP ir vien ierobežots uzsvars uz sadarbību ar izglītojamajiem un vecākiem.
• Dažas PPP koncentrējas uz izpratni par ģimeņu kultūras un sociālekonomiskajām vajadzībām un to, kā sniegt atbalstu, kā arī uz izpratni par ģimenes pazīmēm un vecāku lomu un ģimenes zināšanu iekļaušanu mācību programmā. Tās ir jāstiprina un jāpaplašina.
• Konstruktīva saziņa ar vecākiem un izglītojamo un vecāku integrēšana starpprofesionālā sadarbībā ir saturs, kas atrodams dažās PPP. Tā ir jāstiprina un jāpaplašina.
• Zināt, kā atbalstīt un informēt ģimenes, lai tās zinātu un izmantotu savas tiesības.

Būtisks iznākums ir apsvērt profesionālās pilnveides programmas ietekmi uz izglītojamo sajūtām un pieredzi iekļaušanas īstenošanā.

• Līdz šim PPP ietekmi galvenokārt vērtēja skolotāji, proti, vērtējot, kā tas pozitīvi ietekmēja mācīšanos.
• Ja skolotāji maina savu attieksmi, zināšanas un prasmes, PPP īstenošanas būtiskam iznākumam jābūt tam, kā izglītojamie piedzīvo iekļaušanu klasē. Turpmākos pētījumos varētu pievērsties arī izglītojamo pieredzei.